Par šādiem kursiem saņēmu vēstuli no skolotāja Rui Baltazar, kurš arī ir iekš eTwinning. Vēstuli saņēmu tieši tur. Tas bija septembra sākums. Kā jau vienmēr septembrī darba daudz un nav laika iedziļināties un kur nu vēl rakstīt iesniegumu aģentūrai stipendijas piešķiršanai. Tomēr viss sakārtojās tā, ka atlika laiks iepazīties kārtīgi ar programmu, nosūtīt priekšreģistrācijas formu uz Portugāli (online un angliski), to visu izdarīju piektdienā, pāc pāris stundām saņēmu ielūgumu, ka viss ok. Un sestdiena, svētdiena pagāja cītīgi rakstot iesniegumu - pieteikum aģentūrai (VIAA). Pirmdiena, 17.sept., bija beidzamā diena, kad vēl varēja to nosūtīt.
- 8.februāris 2013 - Ierašanās pavasarī
Lidoju caur Amsterdamu. Tā kā sniega dēļ kavējās lidojums (lidmašīnas neesot varējušas izlidot laicīgi ieskriešanās ceļa dēļ), tad sāku baiļoties, vai paspēšu pārskriet uz otru lidmašīnu. Amsterdamā man bija 55 min laika, lai atrastu kur un kas. Lai gan "gate" bija norādīts, nebija pa ceļam televizoriņa, kur paskatīties vai "geits" nav mainīts, ātrumā devos uz 23, bet izrādās jāiet atpakaļ uz 13to. Nu ko, jozu atpakaļ. Skatos -cilvēku daudz, bet pajautājot stjuartēm, izrādījās, ka laikā nenotiks un pagāja kāda pusstunda, kad mūs sāka laist lidmašīnā. Lidojums bija jauks. Patīkami, kad aviokompānijas tomēr "pabaro" - maizītes un pārējais bija ļoti garšīgi + kafija un sula. Pa smuko. Nevis kā Airbaltic. Var jau pirkt, bet tas kaut kā "neierakstās".
Tad vēl vienu apsveica dzimšanas dienā. Bija jautri.
Man blakus apsēdās divas pensionāres no Holandes, kuras vienkārši devās nedēļas nogalē (līdz otrdienai) apskatīt Lisabonu. Vai nav jauki? Cik pensionāri Latvijā tā varētu atļauties? Daži. Skumji, bet fakts. Tas laikam Latvijas veiksmes stāsts pēdiņās.
Nolaišanās lidojums bija superīgs. Tā kā maps.google.com ar to dzelteno "cilvēciņu" biju jau apskatījusi Lisabonu un Almadu, tad bija superīgi to visu vēl iespaidīgāk redzēt no lidmašīnas, ka tā veica skaistu loku.
Izkāpjot no lidmašīnas mani sagaidīja pavasaris un spēcīgs, bet silts vējš.
Bet lidostā tā arī netiku pie savas bagāžas. Nemācēja paskaidrot, kur tā palikusi. Tā nu esmu ar to, kas man mugurā. Atbildīgajai "beibei" jautāju, ko tad man darīt tagad. Šī saka - neko. Es šai saku - Īslandē gan, kad nozuda bagāža, mums izsniedza komplektiņu, kur T-krekls, mini zobu pasta, birstīte, krēms, matiem kārtīga "ķemme". Beibe piecēļās un atnesa man speciālu komplektu. Izrādās, ka ir, bet nedomāju, ka tik skopi.
Sagaidītājs mani sagaidīja ļoti siltā portugāļu viesmīlībā. Atbraucām uz viesnīcu, piereģistrējos. Numurs tiešām - super - 5.stāvs, skats uz okeānu.
Patiešām es atslābu pa īsto, jo pēdējās nedēļas bija pārāk saspringtas, bet neko nevar darīt - dzīvē kāds piedzimst un kāds atkal no dzīves aiziet. Ļoti smagi, ka aiziet par daudz jauni cilvēki. Bet nu katram laikam savs liktenis.
Fotogrāfijas un vēl par šo to šodien, vēlāk.
9.februāris
... uzrakstīju, bet izbeidzās nets un izmeta visu info...
11.-15.februāris KURSI
Kursu apmācību saturs bija ļoti labi izplānots. Sākumā mēs visi
iepazināmies un pastāstījām par sevi. Iepazināmies ar projekta SHARP (A Platform for Sharing And Re/Presenting)
koordinatoriem (ar vienu no viņiem - Itālijas pārstāvi, iepazināmies ar Skype palīdzību).
Ļoti labi bija sabalansēts teorētiskais materiāls ar praktiskajām
nodarbībām un atpūtu.
Pirmajā un otrajā dienā vairāk bija teorētiskās nodarbības. Iepazināmies
ar SHARP projekta ideju un mērķiem, teorētisko koncepciju, metodēm un
tehnoloģijām, kādas ir iespējams izmantot. Galvenās tēmas šajā projektā ir:
kultūra, identitāte, teritorija un vide. Mērķgrupa ir: skolotāji, aktīvā
sabiedrības daļa, sociālie darbinieki, profesionāli mediju pārstāvji u.c., kuri
vēlas pilnveidot savas prasmes izglītībā, izmantojot IKT.
SHARP pedagoģiskais komplekts sastāv no semināriem:
>par projekta plānošanu;
>IKT izmantošanu projektā;
>fotogrāfiju, video un skaņu kritiskā analīze;
>kā veidot filmas ar fotogrāfijām un video;
>kā ievākt informāciju no sociālajiem resursiem (intervijas u.c.)
Mūsu kursu filmu veidošanas pamattēma bija Dialogs starp robežām – vākt informāciju par lokālās un globālās
indentitātes, kultūras un teritorijas kopīgajām un atšķirīgajām pazīmēm
Lisabonā un Almadā, jo abas šīs pilsētas atrodas Tagus upes krastā. Tālāk mums bija
iespēja apskatīt dažas filmas, kuras veidojuši studenti un citi kursanti. Filmu
tēmas bija ļoti dažādas – par sociālajām problēmām, teritorijām (individuālo un
kopējo) un kultūru.
Pēc filmu noskatīšanās sekoja pārrunas un izskaidrojums, kā to izdarīt un
sasniegt mērķi:
>mācīšanās darot, kultūras pamatvērtību izmantošana klasē, kultūras
pārvērtību novērošana dažādās teritorijās un vizuālā reprezentācija
>izmantojot digitālo stāstījumu; filmu producēšanu – scenārijs,
maketēšana, rediģēšana un montāža; intervijas; fotobalsis; domu kartes un
telpiskā plānošana
Intervijas ir vienas no visvairāk izmantojamām metodēm sociālajās
zinātnēs. Ja vēlamies uzzināt, ko cilvēki domā, mums ir jājautā viņiem.
Intervijas varbūt strukturētas, daļēji strukturētas un nestrukturētas. Svarīgi
iepriekš intervijas plānot – kurus cilvēkus mēs intervēsim, svarīgi ir temati
un apakšpunkti. Var izmantot arī interviju internetā.
Filmu veidošanas pamatprincipi tika izskaidroti, izmantojot Windows Movie
Maker, kas ir vienkāršākā metode. Mūsu grupa izmantoja Windows Live Movie
Maker. Tā kā es iepriekš mazliet jau biju filmas veidojusi ar Movie Maker, man
bija ļoti interesanti iemācīties ar citu programmu.
Svarīgi filmā iekļaut:
> sākumā filmas nosaukumu,
>fotogrāfijas, skaņu un tekstu,
>nobeigumā, kas šo filmu veidojis.
Filmai jābūt aptuveni 5 minūšu garai. Kad materiāls sagatavots, svarīgi izvērtēt
visu, jo parasti materiāla ir ļoti daudz. Jāveic ievāktā materiāla (foto,
video, interviju, mūzikas u.c.) kritiskā analīze. Filmu veidošana notika
grupās. Katrai grupai bija piesaistīts kāds pārstāvis no Portugāles.
Mums bija jāveic praktiskais darbs:
>ierakstīt digitālo stāstu,
>savākt fotogrāfijas (safotogrāfēt Lisabonā un Almadā),
>intervēt cilvēkus, ja vēlamies,
>filmas veidošana – fotogrāfiju un video apstrāde, montāža, mūzikas un
teksta pievienošana, skaņas efekti un citas iespējas.
Trešajā un ceturtajā dienā vairāk
darbojāmies praktiski grupās atbilstoši ieprieks dotajiem norādījumiem. Ceturtajā
dienā strādājām pie filmas veidošanas ar iepriekšējā dienā uzfilmēto un
safotogrāfēto materiālu.
Mūsu grupa veidoja
filmu Eiropa – mīts vai realitāte?
5.dienā notika filmu augšupielāde internetā un prezentācijas. Mums bija
arī pašiem jāveic savas filmas kritiskā analīze.
Nobeigumā bija visu kursu novērtējums, kas bija
uztaisīts apļveida mērķa formā – vidū 10 (izcili) un attiecīgi tālāk uz malām
līdz 1 (aizmirst to – ar domu, kas tas nav noderīgi). Tas bija ļoti interesanti
izdomāts kursu izvērtējums.
Šīs filmas ir ievietotas arī interneta vietnē.
Pārējo grupu video: http://www.youtube.com/watch?v=cW0BqlnMFt8 un http://www.youtube.com/watch?v=rGMysYJCUiA
